Skip to main content
European Climate Pact

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas ir tiešs apdraudējums mūsu pasaulei, taču mēs visi varam rīkoties, lai šo apdraudējumu pārvarētu un veidotu labāku nākotni.

Kas īsti ir klimata pārmaiņas?

Cilvēka darbība pakāpeniski ietekmē planētas klimatu, milzīgus siltumnīcefekta gāzu daudzumus pievienojot atmosfērā dabiski esošajām gāzēm.

Šīs papildu siltumnīcefekta gāzes galvenokārt nāk no fosilā kurināmā izmantojuma enerģijas ražošanas nolūkā, kā arī no citām cilvēka darbībām, tādām kā lietusmežu izciršana, lauksaimniecība, lopkopība un ķīmisko produktu ražošana. Oglekļa dioksīds (CO2) ir cilvēka darbībās visbiežāk izdalītā siltumnīcefekta gāze.

Šīs papildu gāzes pastiprina “siltumnīcefektu” uz mūsu planētas, izraisot ārkārtīgi strauju temperatūras kāpumu un būtiskas klimata pārmaiņas.

Skatīt arī:

Kāds ir pašreizējais stāvoklis?

Mēs jau esam izraisījuši planētas temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 1 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta temperatūru.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) zinātnieki ir brīdinājuši, ka globālā sasilšana par 1,5 °C nopietni un pat neatgriezeniski ietekmēs mūsu vidi un sabiedrību.

Jo vairāk mēs ietekmējam klimatu, jo lielāks risks mūsu sabiedrībai un videi.

Skatīt arī:

Kādas ir klimata pārmaiņu sekas?

Klimata pārmaiņu sekas jau ir jūtamas visā pasaulē, un ir sagaidāms, ka nākamajās desmitgadēs tās kļūs biežākas un intensīvākas.

Ja nerīkosimies saistībā ar klimata pārmaiņām, mūsu bērnu dzīves laikā ES varētu pieredzēt:

  • 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā gaisa piesārņojuma dēļ;
  • 90 000 nāves gadījumu gadā karstuma viļņu dēļ;
  • Eiropas dienvidu reģionos pieejamā ūdens samazināšanos par 40 %;
  • plūdus piekrastes reģionos, apdraudot 2,2 miljonus personu katru gadu;
  • ikgadējus ekonomiskos zaudējumus 190 miljardu eiro apmērā.

Šīs klimata pārmaiņas var pārveidot mūsu planētu, ietekmēt apgādi ar pārtiku un ūdeni un mūsu veselību. Lai gan šie apstākļi apdraud it visus, smagāk tie skar nabadzīgos un neaizsargātos.

Jo lielākas būs problēmas, jo grūtāk un dārgāk būs tās atrisināt. Tāpēc labākais risinājums ir rīkoties pietiekami laicīgi klimata pārmaiņu jomā.

Skatīt arī:

Ko dara ES saistībā ar klimata pārmaiņām?

ES jau ilgu laiku ir pasaules līdere cīņā pret klimata pārmaiņām.

Mūsu pūliņi izpaužas kā vērienīga iekšējā politika un cieša sadarbība ar mūsu starptautiskajiem partneriem.

Mēs jau esam ceļā uz 2020. gadam noteiktā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu, un mēs esam nākuši klajā ar plānu līdz 2030. gadam samazināt emisijas vēl vairāk, proti, vismaz par 55 %.

Eiropas mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas nozīmē, ka pēc iespējas ir jāsamazina mūsu emisijas un jāpalielina atmosfērā esošo siltumnīcefekta gāzu piesaiste, lai panāktu neto nulles emisiju līmeni.

Šis mērķis ir daļa no Eiropas zaļā kursa, kas ir vērienīgs pasākumu kopums, kura mērķis ir samazināt mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei, vienlaikus nodrošinot nākamajām paaudzēm taisnīgu, veselīgu un pārtikušu sabiedrību.

Līdztekus emisiju samazināšanai mums ir jāpielāgojas mūsdienu un turpmākajām pārmaiņām. ES palīdz uzlabot sagatavotību un spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu sekām nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

ES sadarbojas ar citām valstīm un reģioniem, lai veicinātu globālo rīcību klimata jomā un atbalstītu partnervalstis to pūliņos, jo īpaši visneaizsargātākās valstis.

ES arī tiecas nodrošināt, ka atgūšanās pēc koronavīrusa pandēmijas iet roku rokā ar pāreju uz zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu.

Skatīt arī:

Kādas ir klimata jomā veikto darbību priekšrocības?

Pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību ir gan steidzami risināms jautājums, gan iespēja veidot labāku nākotni visiem.

Rīkojoties klimata un vides jomā, ikviens no mums var palīdzēt saglabāt un aizsargāt planētu šodienas un nākamajām paaudzēm.

Daži no sabiedrības ieguvumiem ir šādi:

  • jaunas, videi draudzīgas darbvietas;
  • lielāka konkurētspēja;
  • ekonomikas izaugsme;
  • labāka gaisa kvalitāte un efektīvākas pilsētu sabiedriskā transporta sistēmas;
  • jaunas tehnoloģijas, kā elektriskas vai uzlādējamas hibrīdautomašīnas, energoefektīvas mājas un biroji, kas aprīkoti ar intelektiskām apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtām;
  • drošas enerģijas un citu resursu piegādes – mazākā mērā no importa atkarīga Eiropa.

Pētījumi liecina, ka pāreja uz zaļu un digitālu sabiedrību ir iespējama un pieejama. Klimata pārmaiņu sekas ekonomikai un sabiedrībai maksās daudz dārgāk nekā tūlītēji pasākumi nolūkā cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Ko varu darīt es?

Šajā pārejā nozīme būs visām sabiedrības daļām un ekonomikas nozarēm — no enerģētikas līdz rūpniecības, transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Jau tagad ir uzkrāts krietns daudzums vajadzīgo zināšanu un pārbaudītu risinājumu.

Nozīmīgi ir arī tas, ko izvēlamies ikdienā. Daudzas no šīm pārmaiņām novedīs pie tā, ka uzlabosies tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, ražojam un patērējam.

Savu artavu var dot ikviens: mērķim pietuvina pat vismazākais solis.