Prioritārās jomas

Kopīgs darbs pie patiesi svarīgiem uzdevumiem

Sākumposmā pakta prioritāte būs rīcība četrās jomās, kas ne vien dod tūlītēju klimatisku un vidisku labumu, bet arī nāk par labu iedzīvotāju veselībai un labbūtībai — zaļās zonas, zaļā mobilitāte, zaļās ēkas un zaļās darbvietas.

Paktam paveras plašs darbības lauks, un tā attīstība būs atkarīga no tajā aktīvo cilvēku un organizāciju vajadzībām un devuma.

ES rīcība klimata un ilgtspējas jomā

ES liek lietā dažādus rīkus — tiesību aktus, rīcībpolitikas un programmas. Daži piemēri.

Klimatrīcība

ES mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti — tautsaimniecību, kuras siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulle.

Šis mērķis ir pašā Eiropas zaļā kursa pamatā, un tas ir saskaņā ar ES apņemšanos īstenot globālu klimatrīcību saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Esam pat nākuši klajā ar Eiropas Klimata akta priekšlikumu, lai šī politiskā apņemšanās kļūtu par juridisku pienākumu.

Lai mums šo vērienīgo mērķi izdotos sasniegt, mēs turklāt ierosinām palielināt 2030. gadam nospraustos klimata un enerģētikas mērķrādītājus. Izpildot 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu, mēs siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazinātu par 55 %.

Galvenie ES klimata tiesību akti un rīcībpolitikas

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), kuras mērķis ir ES samazināt enerģētikas, rūpniecības un aviācijas nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas
Nacionālie mērķrādītāji tādiem emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertiem sektoriem kā transports, ēkas un lauksaimniecība
Rūpes par to, lai ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām dotu arī mūsu meži un zeme
Mazākas siltumnīcefekta gāzu emisijas no transporta, piemēram, ar CO₂ emisiju standartiem transportlīdzekļiem
Lielāka energoefektivitāte un atjaunīgās enerģijas īpatsvars un labāka ES valstu enerģētikas un klimata rīcībpolitiku pārvaldība
Inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju veicināšana
Pakāpeniska atteikšanās no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas klimata pārmaiņas pastiprina
Ozona slāņa aizsardzība
Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei
Klimatrīcības finansēšana

Virzībā uz Parīzes nolīguma mērķiem ES aktīvi sadarbojas ar citām valstīm un reģioniem un ir viena no nozīmīgākajām starptautiskā klimatfinansējuma devējām; šis finansējums jaunattīstības valstīm palīdz realizēt klimata pārmaiņu apkarošanas centienus.

Sk. arī:

Biodaudzveidība

Ir pienācis laiks atjaunot sagandētās attiecības ar dabu. Klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un postošas pandēmijas ir skaidrs signāls, ka ar to nedrīkst kavēties.

ES Biodaudzveidības stratēģija Eiropai palīdzēs līdz 2030. gadam nostāties uz ekoloģiskās atlabšanas ceļa, prasot

biodaudzveidības vajadzībām no dažādiem avotiem — ES fondiem un valstu un privātā finansējuma — ik gadu rast 20 miljardus eiro;
Eiropā vismaz 30 % sauszemes un 30 % jūras noteikt par aizsargājamām teritorijām;
visā Eiropā atjaunot degradētās ekosistēmas;
līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku;
līdz 2030. gadam par 50 % samazināt pesticīdu izmantojumu un kaitīgumu;
panākt, ka biodaudzveidības krīzes risināšanā ES ir viena no pasaules līderēm.

Sk. arī:

Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

ES stratēģija “No lauka līdz galdam” Eiropas iedzīvotājiem nodrošinās piekļuvi veselīgai, cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgi iegūtai pārtikai, prasot

aizsargāt vidi un saglabāt biodaudzveidību;
līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķimikāliju un bīstamo pesticīdu izmantojumu;
apkarot klimata pārmaiņas;
nodrošināt taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē;
līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % no kopējās lauksaimniecības zemes platības ir atvēlēti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Sk. arī:

Tīra enerģija

Klimata mērķu sasniegšanai ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu dekarbonizēta ES energosistēma.

Mūsu pamatprincipi ir šādi:

par prioritāti izvirzīt energoefektivitāti un izveidot tādu elektroenerģijas ražošanas nozari, kuras pamatā būtu galvenokārt atjaunīgie energoresursi;
nodrošināt, ka ES tiek droši apgādāta ar enerģiju par pieņemamu cenu;
izveidot pilnībā integrētu, savstarpēji savienotu un digitalizētu ES enerģijas tirgu.

ES Energosistēmas integrācijas stratēģija un Ūdeņraža stratēģija bruģēs ceļu uz efektīvāku un aizvien ciešāk savienotu enerģētikas nozari, kas būs vērsta uz diviem mērķiem — tīrāku planētu un spēcīgāku ekonomiku.

Bez tā neizdosies sasniegt Eiropas mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, jo energosistēma rada 75 % no mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Sk. arī:

Clean energy — Young maintenance engineer team working in wind turbines at sunset
serts

Ilgtspējīga rūpniecība

Lai mums izdotos sasniegt savus klimata un vides mērķus, ir vajadzīga rūpniecības rīcībpolitika, kuras pamatā būtu aprites ekonomika.

Eiropas industriālā stratēģija zaļo pārveidi atbalstīs,

stimulējot jaunu tirgu izveidi klimatneitrāliem un apritīgiem produktiem,
realizējot modernizāciju un izmantojot kā vietējās, tā globālās iespējas nodrošināt mūsu progresu un turpmāko labklājību,
dekarbonizējot energoietilpīgas nozares, piemēram, tērauda un cementa nozari.

Aprites ekonomikas rīcības plāns piedāvās ilgtspējīgu produktu rīcībpolitiku, kuras prioritātes būs mazāka materiālu daudzuma izmantošana un to atkalizmantošana pirms reciklēšanas. Tiks noteikts prasību minimums, kas nepieļaus videi kaitīgu produktu laišanu ES tirgū. Tiks apkaroti nepatiesi zaļuma apgalvojumi.

Centieni tiks vērsti uz resursietilpīgām nozarēm, piemēram, tekstilizstrādājumu nozari, būvniecību, elektroierīču nozari un plastmasas nozari.

Sk. arī:

Būvniecība un renovācija

Ēkas patērē aptuveni 40 % no Eiropā patērētās enerģijas, bet tikai 1 % ēku energoefektivitāte ik gadu tiek uzlabota ar renovāciju. Turklāt ēku būvniecībai, izmantošanai un renovācijai vajag milzīgu daudzumu enerģijas un resursu (piemēram, smilšu, grants un cementa).

Renovācijas vilnis ikgadējos energorenovācijas rādītājus nākamajos desmit gados divkāršos,

uzlabojot dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas ēkās dzīvo un tās izmanto,
mazinot Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas,
būvniecības nozarē radot līdz 160 000 jaunu zaļo darbvietu.

Tā kā gandrīz 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nevar atļauties mājokli pienācīgi apsildīt, renovācija ir svarīgs rīks arī enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanā. Tā var uzlabot mazaizsargātu cilvēku veselību un labbūtību, vienlaikus samazinot rēķinus par enerģiju.

Sk. arī:

Sustainable mobility — Modern tram in the old town of Reims, France
Xantana

Ilgtspējīga mobilitāte

Transports rada ceturtdaļu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju, un šis skaitlis aizvien palielinās.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir šīs emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 90 %,

emisijas kvotu tirdzniecību attiecinot arī uz jūras transportu,
samazinot aviokompānijām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā bez maksas iedalīto kvotu daudzumu,
līdz 2025. gadam ierīkojot 1 miljonu publiski pieejamu uzlādes un uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri tad gaidāmi uz Eiropas autoceļiem,
kāpinot dzelzceļa vai ūdens transporta izmantojumu kravu pārvadājumiem,
2021. gadu pasludinot par Eiropas Dzelzceļa gadu, lai dzelzceļu pozicionētu kā ilgtspējīgu, inovatīvu un drošu transportu,
līdz 10 % gaisa transporta emisiju novēršot ar Eiropas vienoto gaisa telpu, kas ne patērētājiem, ne uzņēmumiem neradīs nekādas izmaksas.

Sk. arī:

Piesārņojuma novēršana

Piesārņojums kaitē gan mūsu veselībai, gan videi. Tas ir lielākais daudzu garīgu un fizisku slimību un priekšlaicīgas nāves vidiskais cēlonis, jo īpaši bērniem, cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām un veciem cilvēkiem.

Piesārņojums ne tikai ietekmē cilvēka veselību, bet arī ir viens no galvenajiem biodaudzveidības zuduma iemesliem. Tas samazina ekosistēmu spēju nodrošināt tādus pakalpojumus kā oglekļa sekvestrēšana un dekontaminācija.

Nulles piesārņojuma rīcības plāns dos iespēju pilnīgāk nepieļaut un novērst gaisa, ūdens, augsnes un patēriņa preču piesārņojumu un nulles piesārņojuma ieceri integrēt visās rīcībpolitikas jomās.
Metāna stratēģijas mērķis ir ierobežot līdz 2050. gadam paredzamās temperatūras trajektorijas, uzlabot gaisa kvalitāti un stiprināt ES kā globālas līderes lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģija Eiropas sīki izstrādātos ķimikāliju tiesību aktus izvērsīs tā, lai vēl pilnīgāk aizsargātu iedzīvotājus un vidi un veicinātu inovāciju drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju jomā.

Sk. arī:

Ilgtspējīgs finansējums un investīcijas

Mūsu mērķis ir atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, privātās investīcijas ievirzot tā, lai arī tās līdzās publiskajiem līdzekļiem palīdzētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku.

Finanšu sektors var palīdzēt

investīcijas pārorientēt uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem,
ilgtermiņā finansēt ilgtspējīgu izaugsmi,
veicināt klimatnoturīgas mazoglekļa aprites ekonomikas izveidi.

Pašlaik mēs meklējam veidus, kā ilgtspējas apsvērumus integrēt mūsu finanšu rīcībpolitikas satvarā, lai mobilizētu finansējumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Sk. arī:

Taisnīga pārkārtošanās

Ir svarīgi, lai pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku notiktu taisnīgi, nevienu neatstājot novārtā.

Dažām teritorijām, kas lielā mērā ir atkarīgas no ogļu ieguves un ar to saistītās enerģijas ražošanas, kā arī oglekļietilpīgām nozarēm, būs jāpārstrukturē un/vai jādažādo sava ekonomika, jāsaglabā sociālā kohēzija un jāapmāca (vai jāpārkvalificē) skartie darba ņēmēji un jaunieši, lai viņus sagatavotu nākotnes darbvietām.

Lai risinātu šiem reģioniem raksturīgās problēmas, Komisija ir ieviesusi Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas sniedz mērķorientētu atbalstu.

Sk. arī:

Pilsētas un reģioni

Eiropas reģioni arvien vairāk saskarsies ar klimata pārmaiņu ietekmi. Zaļās pārkārtošanās priekšnoteikums ir rīcība gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku apvidos visā Eiropā.

Sk. arī:

Pētniecība un inovācija

Izšķirīga nozīme mūsu centienos apkarot klimata pārmaiņas ir pētniecībai un inovācijai.

ES un starptautiskie pētījumi ir ievērojami vairojuši mūsu izpratni par klimata pārmaiņu cēloņiem. Šodienas neatliekamais uzdevums ir izpētīt un prognozēt klimata pārmaiņu ietekmi un efektīvi uz tām reaģēt.

Sk. arī:

Starptautiska rīcība

ES globālās ilgtspējas problēmas risina, gan rīkojoties Eiropā, gan sadarbojoties ar valstīm un reģioniem ārpus tās.

Sk. arī: